Jaunais Tokijas maratons

Lai gan Tokijas maratons pirmoreiz norisinājās tikai pirms diviem gadiem, šīs sacensības ir veicinājušas neparasti kaislīgu interesi un atbalstu garo distanču skriešanai. Šogad maratons pieredzēja gandrīz ceturtdaļmiljonu pieteikumu uz skrējēju vietām – un gandrīz divus miljonus skatītāju gar skrejceļa malām 22. martā.

Atlase ar loterijas palīdzību

Modernajam Tokijas maratonam ir pavisam īsa vēsture, kas aizsākās 2007. gada 18. martā un iezīmējās ar acīmredzamu „skriešanas bumu” un strauju sporta veikalu sarašanos pilsētā. Līdz šim datumam Tokijas maratons patiesībā sastāvēja no diviem maratoniem: Tokijas starptautiskā maratona, kurš norisinājās pāra gados, un Tokijas-Ņujorkas Starptautiskā Draudzības maratona, kurš norisinājās nepāra gados.

Taču jaunais, standartizētais, ikgadējais formāts ar 42 195 kilometru skrējienu apkārt pilsētai tika uzņemts ar lielu entuziasmu. Tik lielu entuziasmu, ka šogad uz 30 000 skrējēju vietām pieteicās vairāk nekā 225 000 cilvēku – 68% pieaugums, salīdzinot ar 2008. gadu. Līdz ar to dalībnieki bija jāatlasa ar loterijas palīdzību.

Viena no laimīgajām 2009. gada pieteikuma iesniedzējām bija Ai Nagoši, parasta meitene no Tokijas ar neparastām ambīcijām. Mēs satikām viņu īsi pirms lielās sacensību dienas un novērojām dažus raksturīgus pēdējā brīža sagatavošanās darbus.

1,9 miljonu atbalstītāju uzmundrinājums

Maršruts ietver dažas no visievērojamākajām Japānas galvaspilsētas vietām – tas sākas pie Tokijas valdības ēkas, pagriežas gar Imperatora pili (Japānas imperatora galvenā rezidence), tad ved garām milzīgajam Hibiya pilsētas parkam, smalkajām Ginzas iepirkšanās vietām un budistu templim Asakusas senajā geišu rajonā. Un tās ir tikai dažas no maršrutā iekļautajām ievērojamajām vietām. 

Par spīti jauktajiem laika apstākļiem šogad, cilvēki iznāca ielās lielā skaitā – tuvu diviem miljoniem, –  lai izrādītu atbalstu gan skrējējiem, gan arī pašam garo distanču skriešanas sporta veidam. Tā kā Ai bija kopā ar saviem labākajiem draugiem, viņas diena sākās labi.

Cauri vējam un lietum

Tas bija kenijietis Salims Kipsangs, kurš pēc cīņas kalnainajā un vējainajā otrajā posmā galu galā guva uzvaru vīriešu sacensībās ar laiku 2 stundas, 10 minūtes un 27 sekundes. Japāniete Mizuho Nasukava lika savai tautiešiem lepoties, gūstot uzvaru sieviešu sacensībās ar laiku 2 stundas, 25 minūtes un 38 sekundes. Protams, šī diena bija priecīgs notikums arī visiem pārējiem, pateicoties ļoti daudzo skatīties atnākušo fanu izrādītajai milzīgajai aizrautībai un kūsājošajam atbalstam.

Finišējot pie Tokijas Big Site (jeb Starptautiskā izstāžu centra), tagad jau sviedros diezgan izmirkušie desmiti tūkstoši dalībnieku beidza skrējienu ar jauktām emocijām. Gaviles un atvieglojums,  kāju sāpes un sirdssāpes – tas viss bija redzams, kad 35 000 skrējēji beidza skrējienu. Mēs bijām klāt, kad  Ai šķērsoja finiša līniju. Tātad viņas stabilais temps un labā sākuma forma izturēja distanci.

Tajā dienā īstā uzvarētāja bija pati garās distances skriešana. Neviens nevarēja apstrīdēt notikuma izcilo organizāciju, kurā bija iesaistīti kādi 13 000 brīvprātīgo un kura piesaistīja tik milzīgu cilvēku daudzumu. ASICS vēstniece un Rumānijas maratona varone Konstantīna Dita, kura piedalījās maratonam sekojošajās 10 kilometru sacensībās, arī apbrīnoja labvēlīgos Tokijas cilvēkus un „perfekcionistisko” organizāciju.

"Tik daudzi cilvēki sauca „ganbare” (uz priekšu), ka tas motivēja mani izdarīt labāko, ko spēju. Bija tik daudz uzmundrinošu saucienu un atbalsta, vienkārši lieliski skriešanai," viņa teica. "Šie cilvēki patiešām mīl sporta sacensības, ir ļoti, ļoti organizēti un vienmēr perfekcionisti visā, ko viņi dara. Viņiem patiešām rūp sportists!"

Tokijas maratons – jauns maratons senā zemē – dod jaunas cerības gan japāņu, gan starptautiskajai skrējēju sabiedrībai, kā arī ir parādījis lielisku viesu uzņemšanas piemēru.

For an event that only started two years ago, the Tokyo Marathon has inspired interest and support for long-distance running to fervent proportions. This year saw almost a quarter of a million applications for the running spots – and almost two million spectators lining the course on March 22.

Selection by lottery
The modern Tokyo Marathon has but a brief history, starting on 18 March 2007 and since marked by an apparent ‘running boom’ with a mushrooming of sports stores around the city. Prior to this date, the Tokyo Marathon event was actually made up of two marathons: the Tokyo International Marathon, which took place on even years, and the Tokyo-New York Friendship International Marathon, which took place on odd years.

The new, standardised, annual format of 42.195 kilometers around the city has, however, been met with much enthusiasm. So much so, that well over 225,000 people applied for the 30,000 runner spots this year – a 68% increase on 2008 which meant participants had to be selected by lottery.

One of the lucky 2009 applicants was Ai Nagoshi, an ordinary Tokyo girl with an extraordinary ambition. We caught up with her shortly before the big race day and observed some typical last-minute preparations.



Cheered on by 1.9 million supporters
The course takes in some of the most spectacular sights in the Japanese capital, starting at the Tokyo Metropolitan Government building, swinging by the Imperial Palace (the main residence of the Emperor of Japan), past the huge Hibiya city park, the upmarket shopping areas of Ginza and past the Buddhist temple at the ancient geisha district of Asakusa, to name but a few.

In spite of mixed weather conditions this year, the crowds came out in force – to the tune of almost two million people – to show their support for both the runners and the sport of long-distance running itself. For Ai, the day started well, equipped as she was with her “best friends”.



Through the wind and rain
Having battled through a second half stretch that was both hilly and windy, it was Kenyan Salim Kipsang who eventually came in victorious for the men at 2 hours, 10 minutes and 27 seconds. Japan’s own Mizuho Nasukawa did her nation proud by winning the women’s race in 2 hours, 25 minutes and 38 seconds. For everyone else, the day was of course also a joyous occasion, thanks to the tremendous passion and vibrant support shown by the many, many fans who came out on the day.

Finishing at the Tokyo Big Site (or International Exhibition Centre), the now rather wet participants in their tens of thousands completed the course with mixed emotions. Jubilation and relief, leg ache and heartache; it was all on display as the 35,000 runners came in. We were there as Ai crossed the finish line. So did her solid pace and early form last the distance?



On the day, the real winner was long-distance running itself. No-one could dispute the brilliant organisation of the event, which engaged some 13,000 volunteers and attracted such an immense crowd. ASICS ambassador and Romanian marathon heroine Constantina Dita, who took part in the 10km race following the marathon, also marveled at the supportive Tokyo people and the ‘perfectionist’ organization.

"So many people were yelling 'ganbare' [go for it] that it motivated me to do my best. There was so much cheering and support, just great for running," she said. "The people just love sports, are very, very organized and always perfectionists in whatever they do. They really care about the athlete!"

A fresh marathon in an ancient land, the Tokyo Marathon holds promise for both the Japanese and international running community, and showcased an excellent hosting example.